Kā es atradu savu suni

Es vienmēr esmu kopā ar Ziko un biju ļoti pārliecināts, ka man suns nekad un nekur nevar pazust.

Tas tomēr notika. Pagājušā gada novembrī, mēs visi gājām pa mežu un Ziko skrēja mums pa priekšu. Parasti, kad saucu Ziko viņš uzreiz atnāk- šoreiz neatnāca. Mēs sākām meklēt. Mežā atradām vietu, kur viņš bija saticis citu suni, to redzējām svaigajā sniegā.

Visu dienu un nakti ar ģimeni braukājām un meklējām. Otrā rītā mana sirds bija loti bēdīga un es biju izmisumā.

Saņēmu zvanu no tuvējās lauku skolas, bērni stāsta, ka tas suns, kas nāk pie viņiem uz skolu uzstāties, esot pie vienas meitenītes mājās. Es uzreiz braucu. Tas ir apmēram 6 kilometri no tās vietas, kur mēs bijām mežā.

Jā, uzreiz es ieraudzīju savu Ziko! Mēs abi bijām ĻOTI LAIMĪGI, ka esam viens otru atraduši! Pirmo reizi mūžā Ziko nakti bija pavadījis ārā un mežā! Tas bija tikai laimīgs gadījums, ka bērni atpazina Ziko, kas pie viņiem nāk uz skolu.

Mēs kopā ar Ziko izlēmām izgatavot tādas kaklasiksnas, uz kurām cilvēki redzētu suņa vārds un informācija par viņu. Esam to izdarījuši un firmu nosaucām ZiCOLLARS.

Kopš tās dienas vienmēr maniem suņiem ir kaklasiksnas, kur ir iegravēti viņu vārdi un mans telefona numurs- ražots ZiCOLLARS. eu